AUSTRA ( BUKŠEVICA) PUMPURE
Dziesminiece, aktrise, Goda liepājniece 2008 un Trīssvaigžņu ordeņa kavaliere- Austra Pumpure - dzimusi 1928. gada 26. novembrī Kalnišķos. Kalnišķi ir apmēram pusceļš starp Nīcu un Rucavu. Tie ir divi folkloras tradīcijām ļoti bagāti novadi un ,iespējams, tam bijusi sava loma Austras Pumpures liktenī.
Visu savu mūžu Austra Pumpure veltījusi mūzikai. Mācījusi dziedāšanas mākslu un ģitāras spēli ne vienai vien jauniešu paaudzei, tā sauktajiem austrasbērniem. Un turpina to darīt vēl jo projām.
Būdama viena no atraktīvajām „ Atštauku” sievām, Austra Pumpure dara ļoti vajadzīgu darbu - rūpējas par to, lai neietu pazušanā folklora un tautas kultūra. Viņa prot uzrunāt jauno paaudzi un jauniešos radīt neviltotu interesi par folkloru.
Austra Pumpure par dziesminieci kļuva, iespaidojoties no tādām personībām kā Valdis Vikmanis, Jānis Dreimanis u. c. Arī Liepājas Mūzikas skolu viņa piemin ar pateicību. Austra Pumpure ir teikusi, ka mūzikas skola iemāca mācīties, un ka tas ir ļoti daudz. Daudz gan, sevišķi mūsdienās, kad apzīmējumi „zvaigzne” un „leģenda” birst pa labi un pa kreisi, kad vairs neviens nav mierā ar to, ka viņam izvirza prasības, bet visi tūliņ vēlas būt atzīti un plūkt laurus.
Austra Pumpure pazīstama, kā Imanta Kalniņa dziesmu izpildītāja. Pats komponists ir atzinis, ka bez Austras Pumpures viņa dziesmas diez vai būtu tik populāras, cik tās patlaban ir.
Austras Pumpures dzīve nav ritējusi gludi vien. Liku bēdu zem akmeņa, jā... Tomēr ir dzīvē tādas bēdas, kurām tik viegli vis dziedādams pāri nepārkāpsi. Austra Pumpure savu dzīvesdraugu Ernestu Bukševicu jau pavadījusi kapu kalniņā. Viņš bijis skrodermeistars un teiciens „viņi dzīvoja kā divi balodīši” īsti nav attiecināms uz Austru un Ernestu. Gan jau arī balodīšiem kādreiz vienam uz otru gadās nelabs prāts. Tomēr pārējās atštaukas teic, ka Ernests Austru vienmēr ļoti lutinājis un dzīvojuši viņi ļoti saskanīgi.
Austrai Pumpurei, par spīti cienījamam vecumam, ir lieli dzīves plāni. Piemēram, viņa gribētu veidot savu skolu (vai klubiņu), kurā varētu mācīt mūziku tā sauktajiem ielas bērniem. Bērniem, kuri par to nevar samaksāt, kas ir likteņa un vecāku pamesti. Jo Austra Pumpure ir pārliecināta, ka mūzika dvēseli ne tikai sasilda, bet arī dziedē, ka ar mūzikas palīdzību iespējams pavērt cilvēka dvēseles skaistākos apvāršņus.
Kādreiz Austra Pumpure ar savām dziesmām pieskandināja teju vai visu Latviju. Un nesa arī Liepājas vārdu pasaulē. Šodien viņa atzīst, ka izbraukumu tūres tagad organizēt ir ļoti grūti. Visu pavada sakrālais jautājums, cik tas maksā? Un atbilde diemžēl visbiežāk ir - ļoti dārgi.
Bet nekas! „Liku bēdu zem akmeņa. Ar dziesmiņu druvā gāju, ar valodu sētiņā”. Un Austra Pumpure ar savu nemainīgo „pavadoni”- ģitāru, kas jau kļuvusi tikpat kā par viņas simbolu, joprojām prot atrast tos īstos vārdus dziesmai, īsto ceļu uz klausītāja dvēseli.
